Teorijas par supera profesijas izvcli

Profesijas izvçle neattiecas uz spilgtâkajâm darbavietâm, ja vien mçs neuzskatâm par neparastu piemçrotîbu konkrçtam darbam pieðíirto funkciju veikðanai. Daudzi cilvçki nolemj sagatavot psiholoìiskus sagatavoðanâs darbus, jo ðî lieta mûs pavada visos eksistences aspektos un dzîvo lielâ pieprasîjumâ pçc psihologiem grupâs, klînikâs, kâ arî medijos, mârketingâ, reklâmâ, politikâ vai sarunâs.

Lieta kâ psihologs ir ïoti interesanta aktivitâte, jo, pirmkârt, ir aktivitâte ar visiem, un katrs no mums izlemj mûsu unikâlo mîklu. Pçdçjâ stresa svarîgâkais ir spçja klausîties, kâ arî objektivitâte. Îpaði psihologi, kas spçlç konsultâciju centros, katru dienu tiek atrasti ar daþâdâm problçmâm, kas ietver nabadzîbu, alkoholismu, sociâlo atstumtîbu vai spçku grupâ. Faktiski, tie ir priekðmeti, kurus jûs nevarat iziet vienaldzîgi, tomçr jûs nevarat emocionâli iesaistîties. Tâpçc vienîgais pakalpojums ir saruna, kas ïaus konkrçtai personai izspiest slâpçtâs emocijas un meklçt cçlu un rûpîgi objektîvu personu viedokli.Viena sanâksme sniedz skaidru priekðstatu par strupceïu un daþreiz sistemâtiskas vizîtes to izmanto ikdienâ. Psihologs, bez viòa iemaòâm, ko viòð izmantoja sanâksmçs ar pacientiem, norâda, ka atbilstoðas institûcijas, kas sadarbojas ar psiholoìisko konsultâciju centru, kas apstâjas ar lielu priekðmetu, var sasniegt vairâk konkrçtâ brîdî nekâ pats psihologs. Aizvien populârâks iemesls, kâpçc mçs atgrieþamies pie psihologiem, ir visuresoðs stress, kas neïauj mums darboties pareizi.

Bçrnu panâkumos tâs motîvs ir vecâku izpratnes un uzòemðanas procedûra, problçmas skolâ, vienaudþu akcentçðanas trûkums un bieþi vien ar stimulantiem saistîtas problçmas. Savukârt pieauguðie satrauc baþas par atpûtu, laikietilpîgu darbu, finansçm un ìimenes problçmâm. Psihologa apmeklçjums ir ideâls sâkums pozitîvai neveiksmes beigâm un rada sajûtu, ka mçs neesam viens ar otru.